Osipovai atriebjas?
Trešo reizi Latvijas jaunāko laiku vēsturē Saeima nav akceptējusi tiesneša iecelšanu Augstākajā tiesā. 2009. gadā ar Saeimas balsojumu, ar kuru Augstākās tiesas tiesneša amatā, pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam, netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Toreiz izskanēja pieņēmums, ka balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu nu jau bijušajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Tiesneši pēc Saeimas balsojuma retoriski jautāja, vai tagad neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām. Nu vēsture atkārtojās. Saeima Augstākās tiesas tiesneses amatā neapstiprināja bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu. Deputātu vairums kā iemeslu noraidījumam minēja Satversmes tiesas spriedumus visu ģimeņu aizsardzībai. Viktors Valainis no ZZS sacīja: “Lai tas nepārvēršas par savdabīgu laulības slēgšanas institūtu personām, kurām Satversmē tas nav noteikts.” Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins pauda, ka Osipovai vajadzētu būt profesorei kādā no liberālajām universitātēm, kur jau daudz "cilvēku ar īpatnējiem uzskatiem".
Foto: LETA, Ieva Lūka
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs Saeimas balsojumu ir komentējis, retoriski jautājot par to, kāda ir likudevēju atttieksme pret kandidāta novērtējumu, ko saskaņā ar likumu ir veikusi Augstākā tiesa. Otrs Strupiša jautājums bija: vai tiesnesi var sodīt ar negatīvu balsojumu un liegt karjeras virzību par viņa iepriekšējiem spriedumiem? Jānorāda, ka spriedums, kuru pārmet Osipovai, bija koleģiāls septiņu tiesnešu spriedums.
Ukraina, Krievija, NATO
Krievija trešdien paziņoja, ka pārtraukusi militārās mācības pie Krimas, rādot video ar tankiem un bruņutransportieriem, kuri dodas prom. Taču NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka lielvalsts turpina karaspēka pulcināšanu pie Ukrainas robežas. ASV prezidents Džo Baidens esot informēts, ka pie Ukrainas robežām palikuši vairāk nekā 150 000 Krievijas karavīru.
Kā iespējamo Krievijas uzbrukuma datumu iepriekš izlūkdienesti minēja 16. februāri. Šo datumu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izvēlējās par Vienotības dienas datumu. Zelenskis aicinājis Ukrainas iedzīvotājus pie savām mājām izkārt Ukrainas zilidzeltenos karogus un nodziedāt valsts himnu. Ceturtdien Ukrainas austrumos vairākās vietās notika artilērijas apšaudes. Ukrainas armija vaino Krievijas atbalstītos separātistus provokāciju rīkošanā, savukārt separātisti apsūdz Ukrainu uzbrukuma sākšanā.
NATO spriež, kā stiprināt austrumus; klāt jau esošām četrām kaujas grupām Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā varētu izveidot jaunas. Francija ierosinājusi vadīt kaujas grupu Rumānijā. Savukārt Lielbritānija paziņojusi, ka dubultos britu karavīru skaitu Igaunijā. Krievija piedraudēja ASV ar “militāri tehniskiem” soļiem, ja Vašingtona arī turpmāk atteiksies izpildīt Maskavas prasības. Krievija pieprasa izvest visu ASV karaspēku no Austrumeiropas, tai skaitā no Baltijas valstīm.
Latvija, kā arī daudzas citas pasaules valstis, aicina savus pilsoņus pēc iespējas ātrāk pamest Ukrainu.
Citas ziņas
- Vairākās administratīvajās tiesās Latvijā iesniegti 26 viendzimuma pāru pieteikumi ģimenes fakta tiesiskajai atzīšanai. Ja administratīvā tiesa nolems, ka šīs ģimenes ir uzskatāmas par ģimenēm, tad ir jautājums, kā notiks Tieslietu ministrijas rosinātā Civilās savienības likuma piemērošana.
- Bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei prokuratūra cēlusi apsūdzību par bezdarbību Covid-19 vakcīnu iepirkšanā. 2020. gadā Latvija lēma iegādāties krietni mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams, un līdz ar to kavējās vakcinācijas process.
- No 1. marta Latvijā būtiski tiks atviegloti Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie drošības pasākumi, tostarp veikalu apmeklēšanai vairs neprasīs Covid-19 sertifikātus.
- Bērniem vairs neprasīs uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, lai tie varētu saņemt jebkādus pakalpojumus vai apmeklēt pasākumus.
- Pārbaudē nesaskata, ka seksuālā izmantošanā vainotā ārsta Jevgēnija Ņikiforenko lieta Veselības inspekcijā iznīcināta žurnālistu intereses dēļ.
- Pēc labdarības maratona "Dod pieci!" saņemti vairāk nekā 115 palīdzības pieteikumi no cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kuriem nepieciešams pacēlējs, uzbrauktuvju ierīkošana un citi svarīgi palīglīdzekļi. Tiesa, birokrātisko šķēršļu dēļ process mēdz ieilgt.
- Rīgas lidostā sadūmojuma dēļ no lidmašīnas evakuēti 18 cilvēki.
-
83 gadu vecumā miris viens no Neatkarības deklarācijas autoriem, latviešu jurists un politiķis Romāns Apsītis.
-
85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas kormūzikas leģenda, daudzkārtējs Dziesmu svētku virsdiriģents, maestro Edgars Račevskis.
-
Pēc vairāku nedēļu smagas cīņas ar slimību miris pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.
-
Sestdien, 5. martā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē notiks latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2021" pasniegšanas ceremonija, kurā tiks noskaidroti 10 balvas saņēmēji par paveikto latgaliskajā kultūrā pērn. Bet līdz 1. martam balvas publikas simpātiju balsojumā atbalstīt savu favorītu aicina ziņu portāli lakuga.lv un LSM.lv.
-
Pērn stabilas līderpozīcijas ziņu portālu vidū saglabāja "delfi.lv", kamēr par otro un trešo vietu cīnījušies portāli "tvnet.lv" un LSM.lv. Paldies lasītājiem!
-
Ziemas olimpiskajās spēlēs Latvija par godalgām vēl var cīnīties bobu četriniekos. Pēc neveiksmīgā hokeja mača pret Dānijas valstvienību par aiziešanu no Latvijas izlases paziņoja trīs hokejisti - Lauris Dārziņš, Kaspars Daugaviņš un vēlāk arī Mārtiņš Karsums.